Te āheitanga

Me tutuki rawa i ngā ākonga ngā paearu whakauru mō tētahi o ngā tomokanga kua takoto i te kaupapahere whakauru a Te Tāhuhu o Te Mātauranga. Ki te ea ngā paearu whakauru, ka taea e ngā kura kāwanatanga, kura tāuke, kura hourua me ngā kura tūmataiti te rēhita ngā ākonga Tau 1–15 e noho ana i Aotearoa ki Te Kura mō te whakaakoranga paparua e utua ana e te kāwanatanga.

Pānuitia ēnei kōrero kei raro kia mōhiotia ai mēnā ka māraurau tō ākonga:

Kua tutuki ngā paearu i tō kura?

Ka āhei ngā kura ahakoa te rahi te rēhita ākonga ki Te Kura mēnā ka ea ēnei āhuatanga.

  • He tokoiti ngā ākonga i tētahi kura e whai ana i tētahi marau i ngā Tau 12, 13 rānei.
  • Kua whakawhitia tētahi ākonga Tau 9–13 mai i tētahi atu kura. Mā te whakaurunga paparua e whakarato marau tērā i tīmataria i taua tau anō i tōna kura tōmua, tōna kura kāinga.
  • Kua tino whai pūmanawa, e waingōhia ana anō hoki tētahi ākonga, ā, kāore e taea e tōna kura kāinga te whakarato te whakareinga ā-marautanga me te whakaterenga o ana mahi ako ka hiahiatia. Me tautoko rawa ēnei tono ki tētahi Mahere Mātauranga Takitahi (Individual Education Plan (IEP)), kāore e nui ake i te ono marama te tawhito (ka taea tēnei te whakawhanake tahi me Te Kura ina tūmanakohia tētahi tono ā muri ake).
  • Ka āhei tētahi tumuaki o tētahi kura kāore e taea te whakarato ngā whakaakoranga reo Māori te tono i Te Tāhuhu o Te Mātauranga ki te rēhita i ngā ākonga Tau 7–8 mō ngā whakaakoranga paparua i ngā taumata katoa o te reo Māori. E tuku ana tēnei tomokanga kia whiwhi ērā ākonga kua whakawhiti mai i tētahi kura arareo Māori, mai i tētahi kura rānei e whakarato ana i te reo rumaki taumata 1, i te whakaakoranga paparua i te reo Māori.
  • Mēnā e ako ana tētahi ākonga i Aotearoa mā tētahi whakawhitinga ahurea mai i tāwāhi kua whaimana, ā, ko te whakarite me whai i ētahi akoranga ā tōna hokinga ki tōna ake whenua, ā, kāore aua akoranga e wātea ana i tōna kura kāinga i Aotearoa. E hāngai ana tēnei mō tētahi marau, mō ētahi marau e rua rānei.
  • Ko tētahi ākonga he hononga ā-whānau, ā-ahurea rānei ōna ki tētahi mātāwaka, ā, ka hiahia whakaakoranga i taua reo.
  • Kua puta ohorere mai he tūranga kaiako wātea, ā, kāore e wātea he kaitono tōtika (mō te whā wiki i te iti rawa tae atu te kaupeka kotahi o te tau kura).

Me mōhio, ka āhei ngā kura hauora ā-rohe te rēhita ākonga whai matea hauora nui.

Ka āhei ngā kura tuarua i raro i te tomokanga 'marau tē wātea' me te iti iho i te 600 ngā ākonga te rēhita ākonga ki Te Kura i roto i ngā marau tae atu ki te whā. E hāngai ana tēnei tomokanga ki ngā marau kāore e whakaratohia ana i te kura whakaurunga paparua, kāore e wātea ana rānei i te arareo whakaako o taua kura (arā, te reo Ingarihi, te reo Māori rānei).

Ka āhei ngā kura, ngā kura motuhake me ngā tari kāwanatanga te rēhita ākonga mō ngā akoranga tauwhāiti, te urutaunga marautanga rānei.

Me hāngai rawa ēnei paearu ki ngā kura motuhake me ngā tari kāwanatanga.

  • Me waiwai rawa ngā whakaakoranga paparua ki ngā āhuatanga ako o te ākonga.
  • Kāore he kaha tō te kura motuhake, te pūtahitanga rānei ki te whakaea i ngā hiahia ako kua tautohutia.
  • Kei tua atu te āheinga e hiahiatia ana i tērā ko te tūmanako ka whakaratohia e te kura, pūtahitanga rānei

Mo ngā kura, me whakawhanake tahi rawa te hōtaka o te ākonga me Te Kura, ā, me whakaiti i ngā tauārai paetae i tautohutia i roto i te mahere mātauranga takitahi a te ākonga, ā, me āta aro atu ki te whakaurunga o te ākonga ki roto i te kura rēhita

Me whakahaere ngā kura, pūtahitanga rānei e whiwhi ana i tēnei tautoko tāpiri i te hōtaka whakawhanake e taea ai e aua kura, pūtahitanga anō te whakarato te hōtaka tauwhāiti, te urutaunga marautanga rānei e hiahiatia ana.

Ka āhei ngā ākonga nō Aotearoa me ērā i tāwāhi te rēhita ki Te Kura hei ākonga utu utunga. Ka namaia te kura whakauru ki te utunga. Tirohia tā mātou hōtaka utu mō ngā mōhiohio anō. Ka taea te whakaoti tuihono te pukakī tono whakauru.