Aku ako

Ahakoa he rite ētahi āhuatanga o te ako i Te Kura ki ngā mea e tūpono i ngā kura tae ā-tinana, arā ētahi rerekētanga. Heoi, ko te ako tawhiti ehara i te ako tōtahi – mā te īmēra, mā te waea koreutu rānei e whiwhi āwhina koe.

Ōku kaiako

Mēnā he ākonga wā kikī, utu utunga rānei, ā, i ētahi āhuatanga, mēnā he ākonga taiohi koe, ka tohua he kaitohutohu ako (e mōhiotia ana hei kaiako reanga, kaiako akomanga, kaiako whānau rānei i ētahi atu kura) ki a koe mutu kau ana tō whakaurunga. Mēnā he kaitohuotohu ako tōu, kia rite tonu tō whakapā ki a ia.

Ki te hiahiatia he tautoko anō, ka tohua pea he kaiako takawaenga anō hoki ki a koe.

He kaiako marau hoki ō te tokomaha o ngā ākonga Tau 9, neke atu rānei.

Me pēhea te whakapā ki tō kaitohutohu ako, kaiako rānei

Ka āhei te waea koreutu i tō kaitohutohu ako, kaiako rānei i te 0800 65 99 88. Ki te mōhio koe ki tōna toronga, ka taea waea tika atu ki a ia. Waeatia te '0', ka tono i te kiripaepae kia tukuna atu tō waea ki a ia.

Nā te tokomaha rawa o ā mātou ākonga, he āwhina mēnā kei a koe tō tau tuakiri ākonga.

Mēnā ka taea te mērareo o te kaiako, waiho he karere me te whakauru i:

  • tō ingoa
  • tō tau tuakiri ākonga
  • tō tau waea whakapā

Māna e whakahoki wawe tonu tō waea.

Ka āhei hoki te īmēra i tō kaitohutohu ako, i ō kaiako rānei. Anei te hōputu noa: Ingoatuatahi.Ingoawhānau@tekura.school.nz.

Me pēhea te whakapā ki tō kaitohutohu ako, kaiako rānei

Mēnā he pātai tāu, he raru rānei tōu me ō mahi kura, ka āhei te whakapā ki tō kaitohutohu ako, kaiako rānei. Me whakapā anō mēnā:

  • e pau haere ana ō mahi, kāore rānei e mōhio me aha ā muri ake
  • ka whiwhi i ngā rauemi hē, kei te ngaro rānei tētahi mea
  • he māmā rawa, he uaua raua ngā mahi kura
  • e pā kinotia ana ngā mahi kura a tō ākonga e ngā āhuatanga hauora, ā-whānau rānei
  • e auau ana tō whiwhi urunga tuihono
  • kua panoni tō wāhinoho, tō tau waea, tō waeatuhi, tō wāhitau īmēra rānei.

Taku mahere ako

Kei Te Kura ka taea te mahi i tōu ake tere. Ki te hiahia ki te wā roa ake mō tētahi rapanga pāngarau uaua, ka nui ake ki a koe te wā i tō tētahi kura noa ki te whakaoti tika i taua rapanga, ā, ka whiwhi koe i te tautoko tētahi i tētahi. Waihoki, ki te māmā rawa ō mahi, ka āhei te whakapā ki tō kaiako, māna e tohu he mahi uaua ake ki a koe.

Mēnā he wā kikī tō ako mai i Te Kura, ka mahi tahi me kōrua kō tō kaitirotiro ki te whakawhanake i te hōtaka ako e tika ana māu, ā, ka rite tonu te arotake i taua mahere. Ka taea te tango, te tāpiri rānei i ngā akoranga i muri i te matapaki ki tō kaitohutohu ako, kaiako mārau rānei. Kei te āhua tēnā o te taumata e ako ai koe.

Tōku rā

He rerekē te āhua ako o tēnā tangata, o tēnā tangata. Kāore he ture mārō me pēhea te whakahaere i tō rā. Heoi anō, he mea hira te whai i ngā ritenga ako riterite tonu kia taea ai te tino tiketike o te koke me ngā paetae.

E ai ki te tokomaha o ngā ākonga, he pai te hanga i tā rātou anō wātaka ā-wiki mō te whakarite kia aro tonu rātou ki ā rātou mahi. He pai ake ki ētahi ākonga te mahi i ētahi marau rerekē i te rā, engari ki ētahi atu, he pai ake te whakapau kaha ki tētahi kaupapa, akoranga rānei mō te rā katoa. Kei a koe te tikanga ki te kōwhiri he aha e tino pai ana māu – me whakarite tonu kua kapi ngā wāhi ako katoa o tō hōtaka.

Ākonga kura tuatahi (Tau 1–6)

Ko tā mātou e tūtohu nei, kia pau i ngā ākonga Tau 1–6 i ia rā:

  • kia 50–90 meneti i te reo matatini, arā te pānui, te reo ā-tuhi, te reo ā-waha, te tuhiringa me te takikupu
  • kia 45–60 meneti i ngā mahi pāngarau
  • kia 20–30 meneti i ngā mahi korikori tinana.

E tūtohu ana anō hoki ka pau kia whā ki te ono haora pea i ia wiki te mahi kaupapa/ako uiui te mahi.

Me whakarite wā hoki ērā ākonga e ako ana i te reo Māori mō taua ako.

Ākonga Te Ara Hou (Tau 7-10)

Ko te tūtohu nei, kia whā haora te toharite e whakapaua ana i ia rā ki tō hōtaka ako. Ka whai wāhi ki tēnei te pānui, te tuhituhi, me te pāngarau. Arā ētahi atu wāhi o ngā pūtaiao, pūtaiao pāpori, ngā toi, te hangarau me te hauora.

Hui katoatia, ko ēnei te uho o te hōtaka. Ka akohia pea ētahi marau tāpiri mō te roa taea atu ki te 5 haora ia wiki kura.

Mā tō kaitohutohu ako koe e tautoko ki te whakamahere i tētahi hōtaka tōtika, kua whakawhaiarotia hoki.

Ākonga NCEA Taumata 1–3 (Tau 11–13)

Ko tā mātou e tūtohu nei:

  • kia rima haora i te wiki mō ia akoranga (25 ki te 30 haora hui katoa i te wiki mō ngā ākonga wā kikī) mō te ākonga NCEA Taumata 1
  • kia ono ki te whitu haora i te wiki mō ia akoranga (30 ki te 35 haora i te wiki mō ngā ākonga wā kikī) mō te ākonga NCEA Taumata 2 me te Taumata 3.

Ngā āwhina akoako

He āhua ako rerekē tō tēnā, tō tēnā, engari anei ētahi kupu āwhina hei āwhina i a koe ki te tīmata i ō mahi.

Tuhia ngā mea katoa e whiwhi ana koe

Ina whiwhi koe i ō mahi, e tūtohu ana mātou kia tuhia tērā ki tētahi wā pūmau, pēnei i te puka tuhipoka, te rātaka rānei, ā, ka whakarite i ōu ake wā oti.

Me aro ki te mea kotahi i te wā kotahi

Kōwhiria tētahi kōwae, pukaiti rānei hei mahi tuatahinga māu, ka waiho ērā atu pukaiti ki te taha mō muri atu.

Me mahi ia kōwae, pukaiti rānei mai i te tīmatanga ki te mutunga

Me mahi ia kōwae, pukaiti rānei mai i te tīmatanga ki te mutunga (ka whai rānei i ngā tohutohu a tō kaiako, a tō kaitohutohu ako rānei) me te ngana ki te whakaoti i ngā ngohe katoa i roto.

Whakahokia ngā mahi kia aromatawaia ina oti

Tāpae tuihonotia ngā mahi kia aromatawaia, ka whakahoki i ngā pukaiti ki a mātou mā te mēra ina oti. Mēnā he rangatū haere tō mahi i ia pukaiti, tīmataria te pukaiti ka whai ake i roto i te akoranga. Ki te rangirua koe me aha ā muri ake, whakapā ki tō kaiako, kaitohutohu ako rānei.

Me āta aro ki ō mahi kua mākahia

Āta pānuitia ngā whakahokinga kōrero a ō kaiako. Tēnā pea ka tono rātou kia mahia anō te ngohe – me oti wawe tonu tēnā, ka whakahoki ki a rātou mēnā ko tērā tā rātou tono. Hei te otinga o tētahi pukaiti, ko te tūtohu nei, me rokiroki ki te wāhi haumaru kia taea ai te tiro anō ki te hiahiatia. Ka taea te rokiroki mahi tuihono i tō ī-kōpaki, ka tiaki kōnae tuhinga rānei ki tō rorohiko.

Aku mahi akoranga

He riterite tonu tā matou tohatoha mahi ki a koe, ā, me oti ēnei i roto i te wā kua whakaritea. Ka rerekē ō wā whakarite mō ngā kōwae mahi rerekē. Ā te otinga o ia wehenga mahi, tukuna kia aromatawaia, kia whiwhi whakahokinga kōrero ai. Ko te mea tino pai, me tāpae mahi mō ia akoranga i ia rua wiki, toru wiki rānei.

Ki te raruraru haere ō mahi kura, me kōrero tuatahi atu ki tō kaitirotiro. Ki te kore tō kaitirotiro, ki te rangirua tonu me aha ā muri ake, whakapā ki tō kaitohutohu ako, kaiako marau rānei.

Me whāki atu ki tō kaiako, kaitohutohu ako rānei tō kore tuku mai i ō mahi, ahakoa he aha te pūtake.

Te whakahoki tuihono i ngā mahi

Tukuna atu tō mahi kia aromatawaia ki te pouakataka akoranga i Tōku Kura. I ētahi akoranga, me whakamahi Google Docs pea kia taea e te kaiako te kite ō mahi i a koe e mahi ana. Ki te rangirua koe me pēhea te tāpae ō mahi tuihono, kōrero ki tō kaiako, kaitohutohu ako rānei.

Te whakahoki mahi mā te īmēra

Ka āhei te tuku mahi kura ki tō kaiako hei āpitihanga īmēra. Anei ētahi kupu āwhina.

  • Whakamahia he papatono tukatuka kupu pēnei i te Microsoft Word mō ngā mahi ā-tuhi.
  • Mēnā kāore ō pūrere tāhopu reo, whakamahi kētia tō waea atamai, tētahi taupānga tuihono rānei ki te tāhopu i te reo ā-waha, te puoro, ngā karere ā-reo rānei.
  • Kōkuhuna tō ingoa me tō tau tuakiri ākonga ki roto i te ingoa kōnae o ngā tuhinga, ngā kōnae ororongo/ataata rānei.
  • Whakamahia he matawai, kāmera matihiko, kāmetuku rānei ki te tuku whakaahua o ō whiriwhiringa pāngarau, ō mahi toi, kaupapa rānei. Ina taea, matawai tahitia ngā whārangi maha kia puta ai he kōnae kotahi – ka kitea he kupu whakamārama mō tēnei i tōku akoranga Toku Kura i Tōku Kura.
  • Anei te hōputu īmēra noa mō ngā kaiako: Ingoatuatahi.Ingoawhānau@tekura.school.nz.

Te whakahoki mahi mā te mēra

Ina whakahoki i ō mahi mā te mēra:

  • me taki kua oti katoa ngā mahi, tae atu ki ngā whakahokinga kōrero, ngā aromatawai whaiaro rānei kei muri o ngā pukaiti
  • me whakarite kei runga i te whārangi uhi o muri tō ingoa me tō tau tuakiri ākonga
  • mēnā he āputa ō te pukaiti hei tuhituhi tūmahi, whakahokia te pukaiti katoa
  • mēnā kua whakamahi koe i āu ake pepa, tuhia ā-tau ia whārangi, ka tango i te rau uhi o muri ka tāpiri i te rau uhi ki ō whārangi.
  • raua atu te katoa e whakahoki ana koe ki roto i tētahi o ngā peke mēra whakamahi anō, tae atu ki ngā tāhopukanga ororongo kei runga CD.
  • Me whakarite kei roto te kāri wāhinohi i te peke, kia kitea hoki tā mātou wāhinoho mā te taha puata o te peke.
  • hīratia te peke ki te tēpa hāpiripiri ka mēra. Kāore he utu mō te tuku ā-mēra mēnā e tukuna ana i roto i Aotearoa.
  • mēnā kei te whai kia tutuki tētahi tohu pēnei i te NCEA, tirohia te rau uhi kia kitea mēnā me haina te tauākī motuhēhē mō ngā tūmahi aromatawai paerewa.

Te mēra mai i tāwāhi

  • Kaua e tuku mai he kākano, he rau, he kai rānei ki Aotearoa mā te mēra. He hara ā-ture tēnā.
  • Whakahokia ō mahi oti mā te īmēra mēnā ka taea, ka whakamahi rānei i te kāri wāhinoho i tāwāhi ki te whakahoki mai i ngā mahi ā-pepa mā te mēra rererangi.
  • Hei whakaheke utu, mēratia mai ngā mahi anake kua tonoa mō te aromatawai e tō kaiako. Kāore he mate whakahoki mai i ngā pukaiti.
  • Whakahokia mai ngā puka rauemi me ngā rauemi ataata-rongo i te taha o ō mahi.
  • Tuhia tō tau tuakiri ākonga me te waehere kaupapa i ngā wā katoa.
  • Mā tō kaiako ngā mahi kua mākahia e whakahoki mā te īmēra, te mēra rererangi rānei.

Ka ahatia ki te kore au e whakahoki i aku mahi?

Oti kau ana te wehenga mahi, me tāpae mai kia taea ai e ō kaiako te whakahoki kōrero, me te aha, ka neke atu koe ki te mahi e whai ake ana. Arā ngā whakaritenga mōkito rawa mō te whakahoki mahi me tutuki rawa i ia ākonga, kei tangohia koe i tā mātou rārangi ingoa.

Mēnā kāore ngā ākonga wā kikī e tāpae mahi mō te rua marama, neke atu rānei, ko te whakaaro nei, he 'whakarerenga kura' tā rātou mahi. Mā matou tō whānau e whakamōhio mā te reta ki te kore koe i tāpae mahi mō te marama kotahi, neke atu rānei.

Mēnā kei raro i te 16 ō tau, ā, kāore anō koe kia tāpae i tētahi mahi, mā mātou tō ingoa e tuku ki Te Ratonga Kaiwhakarere ā-Rohe o Te Tāhuhu o Te Mātauranga.

Te whare pukapuka

Kei roto i ngā kohinga o te whare pukapuka te whānuitanga o ngā rauemi hei āwhina i tō ako, ngā pānui runaruna, ngā DVD, ngā pakimaero waituhi, ngā moheni me ngā pukapuka ororongo.

Mēnā kei roto koe i tētahi o ēnei kāwai ākonga, ka āhei te mino i ngā mea katoa kei tā mātou rārangi rauemi:

Mā ngā kaimahi o te whare pukapuka e whakatau mēnā e āhei ana ētahi atu ākonga te mino. Tērā pea he puna pai tō whare pukapuka ā-rohe o ngā pukapuka tohutoro me ngā pānui runaruna.

Tūhono ki te whare pukapuka

He māmā noa te tūhono ki te whare pukapuka – me whakakī noa iho i tēnei puka tuihono. Ko ērā atu kōwhiringa ko te waea atu ki te whare pukapuka i ngā haora mahi, tērā rānei, te īmēra mai.

Me mōhio anō mātou i:

  • tō ingoa whānui
  • tō tau tuakiri ākonga
  • ō kaingākautanga pānui.

Ka raua atu e mātou i tō mēratanga tuatahinga i te whare pukapuka tētahi reta mihi me tētahi kōpaki whare pukapuka ki te tuhi kaingākautanga me te tuhi whakahokinga kōrero mō ngā pukapuka i tukuna ki a koe. Tuhia he tākupu ka whakahoki i tō kōpaki whare pukapuka i te taha o ō pukapuka. Ka āwhinatia e tō urupare tā mātou kōwhiri i ngā pukapuka pai rawa māu.

Takiuru ki te rārangi rauemi whare pukapuka

Tāurua tō tau tuakiri ākonga hei ingoa kaiwhakamahi, hei kupuhipa anō hoki, ka pāwhiri ki te takiuru. Ka taea te rārangi rauemi te rapu me te tiro i ngā pukapuka kua hoatu taurewa ki a koe me tō hītori mino.

Ngā haora tuwhera

E tuwhera ana te whare pukapuka mai i te Mane ki te Paraire, mai i te 8.30 am ki te 4.30 pm, tae atu ki ngā hararei kura.

Ka kati te whare pukapuka i waenga i te rā Kirihimete me te Tau Hou, i ngā hararei tūmatanui, i te Tūrei hoki i muri tata iho i te Aranga. Tirohia tā matou maramataka takahanga mō te rārangi o ngā rā katoa e kati te kura.

Te mino pukapuka

Rapua tā mātou rārangi rauemi whare pukapuka tuihono hei kite i ngā mea ka taea te mino me te īmēra tono ki te whare pukapuka mō ngā tuemi e hiahia ana ki te mino. Ka āhei te mino tae atu ki te ono tuemi i te whare pukapuka i te wā kotahi mō te roanga tae atu ki te rima wiki.

Ki te pīrangi ki te tāpui, te whakahou rānei i tētahi tuemi, me whakapā mai. Me whakahoki ngā tuemi i hipa ai te rā whakahoki, ka whakapā rānei ki te whare pukapuka ki te whakahou tuemi i mua te mino tuemi anō i te whare pukapuka.

Ngā rauemi tuihono

Ka whai ohaurunga te whare pukapuka ki ngā pātengi raraunga tuihono o EPIC, ā, ka taea ēnei te uru mā te whārangi kāinga o te whare pukapuka. Mā tēnei e whiwhi urunga koe ki te whānuitanga o ngā rauemi tuihono, tae atu ki ngā mea kei tāwāhi me ngā tuhinga Aotearoa i ngā moheni, niupepa me ngā mātāpunenga.

Whakapā ki ngā kaimahi whare pukapuka mō te ingoa kaiwhakamahi me te kupuhipa.

Tirohia Ngā hono akoako mō ngā paetukutuku atu anō hei āwhina i ō akoako, i tō rangahau rānei.

Whakapā mai

Waea: 0800 65 99 88 extension 8783 or 8502
Īmēra: library@tekura.school.nz